13.02.2023.
2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.
Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.
Ar kādām problēmām šobrīd saskaras kā apdrošināšanas, tā arī būvniecības nozares un kā no tām turpmāk varam izvairīties?
Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu, tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma. Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi.
Pirmkārt, tā ir būvniecības risku apdrošināšana, otrkārt obligāta civiltiesiskā apdrošināšana gan būvniekam, gan būvspeciālistam, un visbeidzot tās ir arī finanšu garantijas, kas paredz, ka darbi tiks izpildīti laikā un iepriekš atrunātā apjomā.
Mēdz izšķirt četru veidu finanšu garantijas – konkursa garantiju, darbu izpildes garantiju, avansa garantiju un garantijas laika garantiju. Lielākās problēmas cenu inflācijas un piegāžu traucējumu dēļ rodas tieši darbu izpildes un avansa garantijās, jo nepietiek līdzekļu projekta pabeigšanai vai arī darbi aizkavējas, jo materiālu un iekārtu piegādes kavējas. Hiperinflācija atstājusi savu ietekmi arī uz garantijas laika garantijām, jo ir mainījušās, kā materiālu izmaksas, tā darba spēka izmaksas.
Būvniekam ir jānovērš būvniecības gaitā radušies defekti par saviem līdzekļiem, tomēr tiklīdz darbu izpildītājs nevar segt šīs izmaksas, šādu darbu veikšanas finansēšanu nodrošina apdrošinātājs.
2022. gadā būvnieki Latvijā arvien biežāk nespēja izpildīt būvniecības līgumos atrunātās saistības, kas skaidrojamas ar būvizmaksu straujo cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu. Pērn piedzīvojām hiperinflāciju, kas paredz ļoti strauju būvmateriālu izmaksu pieaugumu.
Proti, pēdējā gada laikā metāla cena ir trīskāršojusies, kokmateriālu cena ir mazliet vairāk nekā dubultojusies, turpretim gāzbetona cena ir pieaugusi par vismaz 80%. Tāpat arī pieredzējām energoresursu cenu kāpumu, kā elektroenerģijai, tā arī degvielai, kas ir neatņemamas sastāvdaļas būvdarbu veikšanai. Līdz ar šo straujo izmaksu pieaugumu būvnieki ir nonākuši neapskaužamā situācijā. Būvniecības līgumos, kas sastādīti 2019., 2020. un 2021. gadā un kas tikai tagad tiek izpildīti, šāds straujš cenu kāpums netika ierēķināts, līdz ar to būvnieks šobrīd nespēj veikt plānoto darbu apjomu tam paredzētajā summā.
Tāpat diezgan bieži notiek esošo līgumu un garantiju pagarināšana, kas ir sekas darba spēka trūkumam būvniecībā. Ģeopolitiskās situācijas un Covid-19 pandēmijas ietekmes seku dēļ nereti notiek materiālu un iekārtu piegāžu aizkavēšanās, kas arī izsauc nepieciešamību pagarināt būvniecības līgumus un saistītos apdrošināšanas līgumus.
Kas notiek šobrīd? Saprotot, ka nespēs izpildīt būvprojekta līgumā atrunātās saistības, būvnieks vēršas pie pasūtītāja un lūdz celt iepriekš atrunāto finansējumu. Daļā gadījumu to izdodas atrisināt, tomēr ir gadījumi, kad pasūtītājs nav gatavs celt būvniecībai atvēlēto finansējumu un tad risinājums ir būvniecības līguma pārtraukšana. Pasūtītājs šādā gadījumā izmanto finanšu garantiju par darbu izpildi un/vai avansa garantiju, ko ir iesniedzis būvnieks, lai mēģinātu noslēgt jaunu līgumu ar citu būvnieku. Šo Pieprasīto garantiju summu 10 līdz 15 dienu laikā pasūtītājam atmaksā līguma galvotājs, kas parasti ir apdrošinātājs vai banka.
Nākamais loģiskais solis apdrošinātājam ir izmantot savas regresa tiesības un pieprasīt būvdarbu veicējam atmaksāt izmaksāto summu. Ja būvdarbus veic liels uzņēmums, un tas nav maksātnespējīgs, apdrošinātājam izmaksātā summa tiek atgriezta. Tomēr vidējie būvuzņēmumi ne vienmēr var izpildīt šos nosacījumus, nepasludinot maksātnespēju.
Šeit varam novērot tādu kā sniega bumbas efektu, jo līdz ar maksātnespējas pasludināšanu, konkrētais būvdarbu veicējs ir spiests pārtraukt arī citus būvprojektus, kas savukārt atkal sāk šo garantiju izmaksas procesu no gala un apdrošinātājs kļūst par standarta kreditoru. Protams, apdrošināšanas uzņēmumi cenšas nākt pretim saviem klientiem un meklēt veiksmīgākos veidus, kā atrisināt maksājuma detaļas tā, lai no tā netiktu apdraudēta uzņēmuma pastāvēšana.
Šobrīd apdrošinātājam pieejamie dati neliecina par strauju maksātnespējas pasludināšanu būvuzņēmumu vidū, tomēr novērojama tendence ar jaunu būvniecības līgumu parakstīšanas iepauzēšanu, lai nogaidītu straujo cenu svārstību. Lai gan būvmateriālu izmaksas šobrīd ir kļuvušas mazliet zemākas, tik zemas, kā tās bija pirms pusotra gada, tās nebūs vairs nekad. Domājams, ka tieši tādēļ šobrīd novērojam, ka investori steidz pabeigt tos projektus, kuru līgumi noslēgti pirms trīs un četriem gadiem, savukārt ar jaunu projektu sākšanu viņi ir piesardzīgi.