Tiklīdz iestājas faktiskā ziema, liela daļa pieaugušo un bērnu ar nepacietību gaida ledus sasalšanu uz ūdenstilpēm. Diemžēl nereti cilvēki ignorē noteikumus par drošu uzturēšanos uz ledus, tādējādi apdraudot sevi. Arī šogad jau publiskajā telpā skaļi izskanējuši vairāki gadījumi, kad glābējiem nācies steigties palīgā gan ledū ielūzušiem bērniem, pieaugušajiem un pat mājdzīvniekiem. Gjenisdige Latvija aicina – pirms kāpt uz ledus, pārliecinies, vai tas ir pietiekami izturīgs, lai uz tā droši atrastos.
Ik gadu saskaramies ar vienu un to pašu problēmu – nelaimes gadījumiem uz ledus, kas atsevišķos gadījumos beidzas ar letālām sekām. Šādi gadījumi pieaug līdz ar temperatūras svārstībām – ledum regulāri sasalstot un atkūstot.
“Viss ir atkarīgs no laika apstākļiem, kas katru gadu ir atšķirīgi. Naktīs zemā temperatūrā veidojas ledus kārta, taču dienas laikā zem saules stariem tas kļūst porains un nestabils. Šobrīd lielākajā daļā valsts reģionu ir ledus atkušanas periods, un sakarā ar nestabilu temperatūru vairumā ūdenstilpņu klāj plāns ledus,” uzsver Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards.
Ledus izturība
Parasti ūdenstilpes nesasalst vienmērīgi. Visstingrāk ledus sasalst seklās ūdenstilpnēs, gar krastiem un tikai pēc tā vidusdaļā. Ledus ir biezāks seklumos, ezeru un ūdenstilpņu līčos, karjeros un upēs ar klusu straumi. Savukārt vietās ar spēcīgu straumi ledus vienmēr ir plānāks, jo straume traucē ledus sasalšanas procesam.
Ir svarīgi pievērst uzmanību! Bīstamākais ledus ir porains, ar dzeltenīgu nokrāsu vai blāvi balts. Ja temperatūra vairākas dienas nesamazinās zem nulles grādiem, vizuāli ledus var nemainīties, taču tā izturība mazinās par 25%. Visplānākais ledus ir atrodas pie niedru biezokņiem, krūmiem un kokiem, kas aug gar krastiem. Īpaša piesardzība ir jāievēro arī jau izveidotu āliņģu tuvumā – tie var būt pilnībā neredzami, ja tos klāj sniegt, taču to tuvumā vienmēr ir ledus ir slapjš. Savukārt caurspīdīgs ledus ar zilganu vai zaļganu nokrāsu tiek uzskatīts par izturīgu.
Kādā gadījumā drīkst kāpt uz ledus?
Pirms kāpšanas uz ledus, jāpārliecinās par tā izturību. Ledum ir jābūt vismaz 15 cm biezam, lai uz tā kāpt būtu droši. Šādā gadījumā uz ledus var kāpt, taču ne mazāk kā 5 – 6 metru attālumā no citiem, lai nerastos pārsvars. Slidot uz atklātas ūdenstilpnes ir droši, ja ledus biezums ir vismaz 20 cm – slidojot pārvietošanās ir strauja un līdz ar to nav iespējams pārbaudīt ledus izturība, tādēļ arī risks uzbraukt uz trauslāka ledus slāņa palielinās. Jāpatur prātā, ka, iestājoties pat īsam atkusnim, ledus ievērojami vājinās un uz tā iziet ir bīstami.
Noskaidrot, vai ledus ir pietiekami izturīgs vai nē, dažreiz ir iespējams uzkāpjot uz tā ar pilnu svaru. Ja pēc pāris soļiem ledus ir jūtami stabils un nerod krakšķēšanu un plaisas, tad uz tā atrasties drīkst, ievērojot piesardzības noteikumus. Savukārt, ja pēc pārbaudes ledus izdala ūdeni, uz tā labāk nekāpt – ledus nav pietiekami sasalis un var neizturēt cilvēka svaru.
Ko darīt, ja cilvēks nonācis zem ledus
Ja atrodoties uz ledus un izdzirdat stipru krakšķēšanu zem kājām, pirmkārt, ir jāapstājas un jāpaskatās, vai nav radusies stipra plaisa. Tiklīdz ledus sāk lūzt, ir nepieciešams vienmērīgi apgulties uz virsmas. Kad tas izdarīts, rāpus jādodas krasta virzienā.
Ja tomēr ir iznācis ielūzt ledū, galvenais ir saglabāt mieru un rīkoties ātri. Ja ir neieciešams izkļūt no ūdens paša spēkiem, ir nepieciešams viegli atspiesties uz ledus klāja ar plaši atplestām rokām un tādējādi mēģināt izkļūt no ūdens. Ja pamanāt, ka zem ledus ir nokļuvis kāds cits, nekavējoties jāvēršas pie glābšanas dienesta, zvanot pa tālruni 112. Tikmēr ir nepieciešams izmantot virvi vai koku, ko padot nelaimē nonākušajam. Kad zem ledus nonākušais to ir satvēris, tas jāvelk ar visu svaru.
Gjensidige Latvija atgādina, ka atbilstība iepriekš minētajiem noteikumiem padarīs uzturēšanos uz ledus mazāk riskantu, taču negarantēs simtprocentīgu drošību. Tādēļ ir ieteicams izvērtēt alternatīvas un atrast ziemas hobiju, kas nedraudēs drošībai un veselībai.