“Ilgtspēja” – tas kļuvis par vienu no pēdējo gadu biežāk lietotajiem vārdiem. Lai arī daudzi cilvēki un uzņēmumi uzsver, ka tā ir viena no viņu prioritātēm, pētījuma dati liecina, ka pērn šī tendence sarukusi. Par 14% palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri ikdienā izvēlas plastmasas iepakojumus. Savukārt par 9% samazinājies to cilvēku skaits, kuri, izvēloties pārtikas produktus, pastiprinātu uzmanību pievērš to sastāvam un izcelsmei.
Pēc apdrošināšanas uzņēmuma “Gjensidige” pasūtījuma “NielsenIQ” veiktā reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā iedzīvotājiem tika jautāts, kā viņi iesaistās vides aizsardzībā un tās saudzēšanā, atklāj, ka ne visi ilgtspējīgi ikdienas paradumi ir sabiedrībā iesakņojušies.
Pētījuma dati liecina, ka vēl 2022. gadā plastmasas iepakojumu izmantošanu ikdienā ierobežoja 45% iedzīvotāju, taču 2023. gadā šis skaitlis krities līdz 31%. Tikmēr Latvijā visizplatītākais ilgtspēju atbalstošais ieradums joprojām ir atkritumu šķirošana. 2022. un 2023. gadā atkritumus šķiroja 66% mūsu valsts iedzīvotāju.
Pētījums aplūko arī patēriņa paradumus, un aptuveni 22% cilvēku priekšroku dod lietotām precēm. Interesanti, ka šajā kategorijā vērojams vīriešu pārsvars – lietotas preces iegādājas 26% vīriešu un 19% sieviešu. Savukārt 36 % respondentu atbildēja, ka samazina elektroenerģijas, gāzes un citu resursu patēriņu. 2022. gadā to atzīmēja 34% iedzīvotāju.
“Lai arī novērojam, ka gada laikā palielinājies to cilvēku skaits, kuri ikdienā izmanto plastmasas iepakojumus, tomēr liela daļa Latvijas iedzīvotāju saprot, ka sargāt vidi un atteikties no tai kaitīgām darbībām vajag nevis nākotnē, bet šeit un tagad. Pētījuma rezultāti rāda, ka daudzas videi draudzīgas izvēles jau ir kļuvušas par lielas mūsu sabiedrības daļas ierastu ikdienu,” saka “Gjensidige Latvija” filiāles vadītājas Sanita Glovecka.
Iedzīvotāji mazāk rūpīgi plāno pārtikas iegādi
Pārtikas atkritumu apjoma samazināšana ir ne tikai viens no ilgtspējas, bet arī finanšu plānošanas stūrakmeņiem. Diemžēl Latvijas iedzīvotāji šai rīcībai nepievērš pietiekami lielu vērību. 2023. gadā 26% aptaujāto atbildēja, ka cenšas izmest mazāk ēdiena, savukārt 2022. gadā uz šo jautājumu pozitīvi atbildēja 31% respondentu. (?), Vislielākais iesaistes kritums vērojams 16 – 19 gadus vecu jauniešu vidū. 2022. gada pārtikas apjomu samazināšana bija daļa no ikdienas 39% jauniešu, bet 2023. gadā – tikai 26%.
“Apzinīga un atbildīga pārtikas lietošana ir ne tikai rūpes var vidi vai savu maciņu, bet vienlaikus arī cieņa pret visiem, kuri to audzē un ražo. Ilgtspējīga un atbildīga patēriņa principi galvenokārt veidojas ģimenē. Lielākā daļa no mums atceras savu vecvecāku un vecāku mājas, kur ar ēdienu nerīkojās izšķērdīgi, bet priekšmeti tika salaboti, nevis izsviesti. Šie ieradumi ir pamatvērtības, ko sabiedrībā būtu jānodod no paaudzes paaudzē. Tādēļ aicinām ģimenes savlaicīgi kopā izplānot visas nedēļas ēdienkarti, lai iegādātos tikai nepieciešamos produktus,” uzsver Sanita Glovecka.
2024. gada sākumā “Gjensidige” veiksmīgi izturēja novērtēšanas procesu un ieguva ISO 14001 Vides pārvaldības sistēmas sertifikātu, kas ir spēkā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šis dokuments atspoguļo organizācijas attieksmi pret vidi, cilvēkiem un sociālo atbildību, kā arī palīdz novērtēt, uzraudzīt un pārvaldīt tās pastāvīgo ietekmi uz vidi un saudzēt dabas resursus.
“Mūsdienās ilgtspēja ir katra cilvēka un uzņēmuma personīgā izvēle, uzņemoties atbildību par savu rīcību un veicinot labāku vidi gan pašiem, gan mūsu bērniem. Lai arī šķiet, ka mūsu darbībai uz kopējā pasaules fona nav lielas ietekmes, tā nav. Katra viena cilvēka ikdienas izvēle ir solis pretī labākai dzīvei," iezīmē Sanita Glovecka.
Reprezentatīvā “NielsenIQ” 16–64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju aptauja tika veikta 2023. gada aprīlī, aptaujājot 1600 Latvijas iedzīvotājus. Pētījuma pieļaujamā kļūda – 2,45 %.