Iedzīvotāju slimības gadījumā izvēlas palikt mājās un nestrādāt

19.09.2019

Jaunumi un preses relīzes

  • 12.12.2024
    Sveces, kaķi un cepampapīrs: kā nosargāt Ziemassvētkus
    More
  • 05.12.2024
    Apledojums, sniegs un slapjdraņķis. Kā uz ceļa pasargāt sevi un citus
    More
  • 22.11.2024
    Rudens un ziemas tumšais laiks – pārdomām, nevis nomāktībai
    More

Laikam kļūstot vēsākam, palielinās risks saslimt ar dažādām vīrusa infekcijām. Gjensidige Latvija veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse (49%) iedzīvotāju saslimšanas gadījumā izvēlas palikt mājās un nestrādāt. Tikmēr kaimiņvalstīs – gan Lietuvā, gan Igaunijā iedzīvotāji vairāk nekā Latvijā cenšas strādāt no mājām vai tomēr apmeklēt darbu arī saslimšanas gadījumā.

Gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs (23%) saslimšanas gadījumā turpina apmeklēt darbu vai augstskolu, liecina Gjensidige Latvija veiktā aptauja. Visbiežāk darbu vai studijas nelabprāt kavē gados jaunāki, līdz 24 gadus veci iedzīvotāji (32-34%). Tendence būtiski mainās, cilvēkiem kļūstot vecākiem, un sliktas pašsajūtas gadījumā vairāk nekā puse (55-56%) iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem velta laiku, lai pienācīgi atveseļotos mājās.

“Iedzīvotāji nereti par zemu novērtē it kā maznozīmīgu saaukstēšanos un turpina apmeklēt darbu, tādējādi pakļaujot nopietnam saslimšanas riskam apkārt esošos kolēģus. Jāsaprot, ka imūnsistēmas atšķiras un organismi dažādi panes saslimšanu – kamēr vieni kolēģi nesaslims, kādam citam slimība noritēs daudz nopietnāk, īpaši gados vecākiem cilvēkiem,” skaidro Zane Johansone.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, slimnieki Latvijā biežāk izvēlas palikt mājās un pilnībā nodoties atpūtai, turpretī Igaunijā iedzīvotāji biežāk izvēlas strādāt no mājām (27%).

“Jāņem vērā, ka slimības gadījumā darbs vai mācības no mājām noteikti ir labāks variants par došanos uz darbu, taču visieteicamākais un ātrākais ceļš uz izveseļošanos ir pilnīga fiziska un emocionāla atpūta,” uzsver Z. Johansone un papildina, ka “saslimšanas gadījumā cilvēkam ir ierobežotas koncentrēšanās spējas un būtiski samazinās produktivitāte, tādēļ jo ātrāk darbinieks izveseļosies, jo ātrāk atgriezīsies pie ierastās darba efektivitātes.”

Aptauja arī norāda uz būtisku atšķirību veselības apdrošināšanas nodrošinājumā starp kaimiņvalstīm – Latvijā veselības apdrošināšana ir vismaz divas reizes vairāk iedzīvotājiem nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā veselības apdrošināšana ir iegādāta  40% respondentu un to ir nodrošinājis darba devējs. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, starpība ir liela – Lietuvā darba devēja iegādāta apdrošināšana ir 14%, bet Igaunijā tā ir vien 7% strādājošo. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar atšķirībām veselības aprūpes sistēmā – Lietuvā un īpaši Igaunijā bezmaksas medicīnas pakalpojumu klāsts ir krietni pieejamāks nekā Latvijā, turklāt veselības apdrošināšanas segtie pakalpojumu būtiski atšķiras.

“Latvijā veselības apdrošināšana aizvien biežāk tiek izvēlēta darbinieku motivēšanai un nereti darbinieki to pieprasa paši. Vadošie nozares uzņēmumi, kā arī valsts iestādes šo apdrošināšanu kā bonusu darbiniekiem nodrošina jau sen, taču pēdējā gada laikā ievērojami pieaudzis mazu un vidēju uzņēmumu skaits, kas apdrošināšanu darbiniekiem iegādājas pirmo reizi,” stāsta Gjensidige Latvijas Veselības atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Par ADB "Gjensidige": ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle ir Norvēģijas vadošās apdrošināšanas kompānijas meitas uzņēmums, kas šogad atzīmē 24 gadu jubileju. Gjensidige Latvija ir viena no TOP3 vadošajām apdrošināšanas kompānijām Latvijā, un tā piedāvā visus nedzīvības apdrošināšanas veidus. Gjensidige Latvija piedāvā saņemt konsultācijas, piedāvājumus, pieteikt atlīdzību vai iegādāties visa veida nedzīvības apdrošināšanu internetā (gjensidige.lv), kā arī 17 pārstāvniecībās un klientu apkalpošanas centros visā Latvijā.