Latvijas mainīgajos laikapstākļos ugunsnelaimju risks ir īpaši paaugstināts, un tas rada pastiprinātu vajadzību pievērst uzmanību ugunsdrošības pasākumiem gan mājās, gan dabā. 2024. gada vētras periodā apdrošināšanas kompānija “Gjensidige” Latvijā atlīdzinājusi izmaksas par 480 nelaimes gadījumiem, kuru cēlonis bijušas vētras, un to laikā postījumus nodarījis arī zibens. Klientu zaudējumi kopumā bijuši gandrīz 1,5 miljoni eiro.
Saskaņā ar apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” veikto pētījumu, 10% Latvijas iedzīvotāju ir iegādājušies apdrošināšanu, pamatojoties uz negatīvo pieredzi ar ugunsgrēkiem vai citām dabas stihijām. Sanita Glovecka, “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja, aicina iedzīvotājus apzināties iespējamos riskus un preventīvi rūpēties par savu un īpašuma drošību, lai mazinātu ugunsgrēku radītos draudus.
Svarīgi atcerēties par ikdienas piesardzības pasākumiem
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieejamie dati vēsta, ka 2023. gadā Latvijā noticis 6401 ugunsgrēks, tajos cietuši 257 cilvēki, taču 68 gājuši bojā. Glābējiem izdevies glābt 384 personas. Vairāk nekā ceturtā daļa uguns nelaimju – 1739 – notikušas tieši dzīvojamās mājās. Balstoties uz pētījuma datiem, Latvijā 2% gadījumu ugunsgrēku izraisījuši kaimiņi.
Kopš 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos, arī dzīvokļos, obligāti jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Privātmājas papildus jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātiem. Latvijā 2024. gadā 76% aptaujāto jau ir uzstādījuši dūmu detektorus savās mājās, un 67% no tiem veic regulāru apkopi – maina baterijas, tīra putekļus un pārbauda, vai tie darbojas. 15% respondentu detektorus nav uzstādījuši un arī neplāno to darīt, turpretī Igaunijā jau 94% aptaujāto mājās ir dūmu detektori.
“Ugunsdrošība mājās ir būtisks faktors, lai pasargātu savu ģimeni un īpašumu,” komentē S. Glovecka. “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka lielākā daļa ugunsgrēku notiek tieši dzīvojamajās mājās, un tas skaidri parāda, cik būtiski ir laikus veikt preventīvus pasākumus. Dūmu detektoru uzstādīšana un regulāra to apkope ir tikai pirmie soļi, taču katra detaļa – no drošām elektroierīcēm līdz ugunsdrošības plānam – var būt izšķiroša situācijā, kurā tiek glābtas dzīvības.”
Vētras laikā visbiežāk ugunsgrēki izceļas lauku apvidos
Latvijā vidēji gadā ir 10–30 dienu, kad tiek novērota intensīva zibeņošana, taču šis skaitlis var būt mainīgs atkarībā no konkrētā gada meteoroloģiskajiem apstākļiem. Zibens spērieni visbiežāk notiek vasaras mēnešos, kad negaiss saistīts ar intensīvām lietusgāzēm un stipru vēju. Zibens ir viens no biežākajiem ugunsgrēku izraisītājiem, jo tas var iespert ēkās vai elektrolīnijās, izraisot ugunsgrēkus un elektrosistēmu bojājumus.
“Zibens spērieni bieži vien izraisa ugunsgrēkus lauku apvidos, kur ēkas būvētas no koka un nav pietiekami aprīkotas ar zibensnovedējiem. Negaisa laikā neviens no mums nevar kontrolēt dabas stihijas spēku, taču mēs varam sagatavoties iespējamām sekām un pasargāt savu īpašumu. Mūsu pētījums rāda, ka vētras un zibens ir bieži apdrošināšanas atlīdzību pieprasījumu iemesli, un tas apliecina, ka šādi riski ir reāli un bieži vien postoši,” uzsver S. Glovecka
Lai pasargātu sevi un savu īpašumu no ugunsnelaimēm zibens un vētras laikā, ir svarīgi savlaicīgi uzstādīt zibensnovedējus un pārliecināties, ka tie ir tehniskā kārtībā. Negaisa laikā iesakām izvairīties no elektrisko ierīču lietošanas un atvienot tās no elektrotīkla, lai novērstu iespējamos bojājumus. Ņemot vērā Latvijas mainīgos laikapstākļus un negaidītās vētras, ir īpaši svarīgi laikus veikt visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai pasargātu savu mājokli un ģimeni no iespējamām nelaimēm. “Gjensidige” aicina iedzīvotājus būt modriem un apzināties radītos riskus, kā arī rīkoties atbildīgi, lai samazinātu potenciālos zaudējumus. Savlaicīga ugunsdrošības pasākumu ieviešana var sniegt drošības sajūtu un palīdzēt izvairīties no nopietnām sekām.
*Pēc Apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige” pasūtījuma reprezentatīvā “NielsenIQ” 16–64 gadus vecu Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja tika veikta šā gada aprīlī, aptaujājot pa 1600 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentu. Pētījuma pieļaujamā kļūda – 2,45%.