Latvijas iedzīvotāju automobiļi ierasti cieš no citiem satiksmes dalībniekiem, tomēr transportlīdzekļu sabojāšanas iemesli rudens pusē bieži vien pārsteidz ne vienu vien automobiļa īpašnieku. Apdrošinātāji vērš uzmanību, ka rudenī, laikam kļūstot vēsākam, automobiļiem nereti kaitē grauzēji un putni. Lai gan visnozīmīgākā problēma ar putnu sadursmēm ir ligzdošanas sezonas laikā pavasarī un vasarā, arī rudenī pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits ir ievērojams.
Pēc apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige” rīcībā esošajiem datiem, pagājušajā gadā fiksēti vairāki desmiti apdrošināšanas gadījumu, kad automobiļi ir cietuši no sadursmes ar putniem vai grauzējiem, kas meklē siltumu un patvērumu. Pagājušajā gadā apdrošināšanas sabiedrība īpašniekiem atlīdzināja 12 000 eiro zaudējumus šādos gadījumos. Vidējā atlīdzība šogad ir 200–400 eiro, bet lielākā atlīdzība ir gandrīz 700 EUR, kad grauzēji sabojāja kādas automašīnas motora telpas skaņas izolāciju.
Putnu migrācija beidzas ar sadursmēm
“Automobiļus visbiežāk sabojā vārnu dzimtas putni, kuri ietriecas automobiļa priekšējā stiklā, motora pārsegā, priekšējās restēs vai spogulī. Ir gadījumi, kad putni ietriecas automobiļa lukturos. Sadursmes ar putniem visbiežāk tiek fiksētas uz ceļa, tomēr ir arī gadījumi, kad stāvlaukumos pie meža vai zem lieliem kokiem tie sabojā jumtu vai motora pārsegu – noskrāpē krāsu, ar knābi ieliec virsbūves virsmu. Cilvēki pat ir fiksējuši, kā vārnas, mētājot akmentiņus vai citus cietus priekšmetus, sabojā transportlīdzekļu stiklus,” stāsta Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Lauris Zemvalds.
Katru gadu migrācijas un ligzdošanas sezonas laikā ēku logos, torņos, antenās ietriecas un iet bojā miljoniem putnu. Ļoti daudz putnu iet bojā, ietriecoties automobiļos un saduroties ar tiem. “Valstīs ar attīstītu transporta sistēmu sadursmes ar auto ir viens no nozīmīgākajiem putnu bojāejas iemesliem – ASV katru gadu tādā veidā bojā iet 89-340 miljoni putnu, savukārt Eiropā – aptuveni 194 miljoni. Ir daudz faktoru, kas to ietekmē, piemēram, dzīvotņu piemērotība, putnu ligzdošanas blīvums ceļa tuvumā un ligzdošanas sezonas fāze, jo daudz putnu iet bojā laikā, kad ligzdas atstāj jaunie putni. Taču nozīmīgāko lomu spēlē autosatiksmes intensitāte un ātrums, jo putnu iespējas izvairīties no tuvojošās automašīnas ievērojami samazinās, kad auto pārvietojas ar ātrumu, kas lielāks par 90 km/h. Šī iemesla dēļ dabas aizsardzībai nozīmīgās teritorijās, piemēram, nacionālajos parkos, ieteicams noteikt ātruma ierobežojumus,” apgalvo Latvijas Dabas fonda ornitologs.
Lai gan automobiļus bieži mēdz sabojāt vārnu dzimtas putni, pēc ornitologa teiktā, sadursmēs ar auto bojā gājušo putnu sugu sastāvs ļoti variē dažādās Eiropas valstīs. “Viena no sugām, kas visbiežāk cieš auto sadursmēs, ir melnais meža strazds. Citā pētījumā tiek izcelti mājas un lauku zvirbuļi, bezdelīga, žubīte, lielā zīlīte, dzeltenā stērste, pelēkā vārna, žagata, mājas balodis, mājas strazds un virkne citu,” stāsta ornitologs.
Pēc ornitologa teiktā, par upuriem autosatiksmei krīt arī izmēros lielas sugas. “Latvijā ceļu malās redz sabrauktus baltos stārķus, kas nopļautās ceļmalas izmanto barības meklēšanai. Tāpat ir konstatēta virkne gadījumu, kad automašīnas notriec jūras ērgļus, kurus ceļam pievilina citi satiksmes upuri, galvenokārt dažādi sabraukti zīdītājdzīvnieki. Šādas sadursmes var izvērsties letālas ne tikai putniem, bet var radīt arī nopietnus bojājumus automašīnām un izraisīt bīstamus satiksmes negadījumus,” saka ornitologs.
Grauzēji iemitinās zem automobiļu motora pārsegiem
Tuvojoties rudenim, bieži tiek fiksēti apdrošināšanas gadījumi, kuru laikā transportlīdzekļiem nodarītais kaitējums ir saistīts ar grauzējiem. “Visbiežāk grauzēji palien zem automašīnas motora pārsega un sabojā dzinēja nodalījumā esošos skaņas un siltuma izolācijas materiālus. Ja tie nokļūst starp ģeneratora, gaisa kondicioniera siksnām, var sabojāt detaļas dzinēja nodalījumā. Domājams, ka tad, kad laiks kļūst vēsāks, dzīvnieki izvēlas šos materiālus kā alternatīvu savam mājoklim un cenšas tur izveidot migu,” stāsta L. Zemvalds.
Pēc apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošajiem datiem transportlīdzeklim grauzēju nodarītais kaitējums svārstās no dažiem desmitiem līdz tūkstotim un vairāk eiro. “Kaitējums parasti nav liels, tomēr autovadītājus, no rīta atnākot pie automašīnas, bieži gaida nepatīkams pārsteigums. Pēc grauzēju viesošanās sagrauzto vadu dēļ automašīnu nevar iedarbināt. Bieži ir gadījumi, kad tie ielien un sagrauž vadus, caurulītes, tāpēc arī pilsētā dzīvojošiem autovadītājiem vajadzētu sargāties no grauzējiem. Pie dzīvniekiem, kas nodara kaitējumus automašīnām, pieder peles, žurkas, lauku peles, vāveres, seski un pat caunas,” saka apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis.
L. Zemvalds brīdina, ka automobiļu vadi grauzējus visvairāk pievilina vadu pārklājuma – bioplastmasas – dēļ. “Šis materiāls tiek ražots no kukurūzas cietes, ar gēnu inženierijas paņēmienu radītām baktērijām vai augu taukiem un eļļām. Gandrīz visi automobiļu ražotāji izmanto augu izcelsmes bioplastmasu vismaz dažiem saviem modeļiem, kas izstrādāti pēdējos desmit gados.” Automobilī žurkas un citi grauzēji var iekļūt caur ventilācijas atveri. No turienes tie grauž sev ceļu, izvēloties pašus plānākos vadiņus. Tādēļ lokalizēt bojājumu automobilī reizēm var būt visai sarežģīti. Parasti kodienu pēdas atrodamas uz dzesēšanas sistēmas caurulēm, uz palaišanas vadiem, vakuuma gumijas caurulītēm, tāpat stūres pastiprinātāja un siltumizolācijas sistēmās.
Vērts pievērst uzmanību, ka aukstajā gada sezonā automobiļi un zem to motora pārsega esošais siltināšanas materiāls bieži cieš no akmens caunām. “Šie plēsīgie zvēriņi dzīvo tikai cilvēkam tuvā vidē, izmanto visus cilvēka radītos apstākļus. Viens no tiem – ēdiens, otrs – vietas, kur slēpties un audzināt mazuļus,” stāsta L. Zemvalds. Tā kā akmens caunas tā izturas visā Eiropā, jāgaida tehnoloģiski risinājumi, kā mainīt šo materiālu. Autovadītāji automobiļa motora pārsega materiālu var aizsargāt, to apsmidzinot ar nepatīkamas smakas līdzekli. Vēl labāk – ar speciāli sermuļu dzimtas zvēriņu atbaidīšanai paredzētu preparātu, ko var iegādāties medniekiem paredzētās tirdzniecības vietās.
Rīgas Zooloģiskā dārza zoologs Māris Lielkalns vērš uzmanību tam, ka arī kaķi, meklē siltu vietu un bieži ielien automašīnu motora telpās, lai pasildītos. "Kaķi var pat nemanot ielīst automašīnā un braukt līdzās. Man pašam reiz nācies aizvest kaķi 10 kilometrus prom no mājām, jo tas bija ielīdis motortelpā," dalās pieredzē zoologs.
Meža dzīvniekus uz ceļa pieviļ neuzmanība
Tumsa ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ rudenī sadursmes ar dzīvniekiem mēdz notikt biežāk. “Sliktās redzamības dēļ tumšajā laikā autovadītājiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Stirnas mēdz pulcēties lielākās grupās rudens un ziemas laikā. Ja ceļu šķērso viena stirna, ļoti ieteicams samazināt ātrumu, jo tām var sekot vēl citas. Kad priekšgalā esošā stirna jau ir pārskrējusi, pārējais bars tai seko, neaizdomājoties, ka no sāniem var dzīties auto. Braucot ar tuvajām gaismām, nereti pamanām stirnu, kad tā jau ir sastingusi uz ceļa vidus,” brīdina M. Lielkalns.
Tāpat jāuzmanās arī no meža zvēriem, kuri vēsajā rudens laikā arvien biežāk sāk uzturēties tuvāk cilvēku apdzīvotajām vietām barības un patvēruma meklējumos. Rudenī vairākiem dzīvniekiem iestājas riesta laiks, kura laikā viņi novēroti vairāk pārvietojamies gar ceļiem. “
Ziemā meža dzīvniekiem raksturīgs mieloties ar sāli, kas izkaisīts uz ceļmalām, taču, tuvojoties transportlīdzeklim, viņi izbīstas un var izskriet uz ceļa. Papildus tam, braucot ar auto, bieži traumējam mazākus dzīvniekus, un tie piesaista lielākus dzīvniekus – vārnas, kraukļus, lapsas, kas nāk mieloties ar tiem un pašas kļūst par upuriem neuzmanības dēļ," stāsta M. Lielkalns.