Lai gan riepu maiņa atbilstoši ziemas sezonai ir atļauta jau no 31. oktobra, liela daļa autovadītāju izvēlas tās mainīt tikai īsi pirms 1. decembra. Taču, ņemot vērā, ka pirmie apledojumi Latvijā parasti tiek manīti jau novembra vidū, autovadītāji nereti pakļauj savu automašīnu nopietnam saslīdēšanas riskam, ko pastiprina melnais ledus. “Gjensidige Latvija” speciālisti skaidro, kā izvairīties no bīstamām situācijām uz ceļa un ko darīt, ja kontrole pār spēkratu ir zaudēta.
Lai gan CSDD statistika liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies, tas joprojām ir visai iespaidīgs. Tā, piemēram, 2020. gadā uz Latvijas ceļiem fiksēti 39 167 negadījumi, no kuriem 9 772 notikuši oktobrī, novembrī un decembrī. Viens no galvenajiem ceļu satiksmes riskiem aukstās sezonas laikā ir melnais ledus – plāns, caurspīdīgs sasaluša ūdens slānītis, kas veidojas uz ceļa seguma, kad gaisa temperatūra nav augstāka par 0 grādiem, taču nav arī stipri zem šī rādītāja. Vairumā gadījumu melnais ledus uz Latvijas ceļiem parādās vēlā rudenī vai agrā pavasarī un visbiežāk ir novērojams agros rītos un vēlos vakaros, kad gaisa temperatūra ir vissvārstīgāka. Tā kā ceļa segums lielākoties ir tumši pelēkā vai melnā krāsā, melnais ledus bieži vien paliek nepamanīts un autovadītāji to sajūt tikai brīdī, kad jau tam ir uzbraukuši virsū.
"Lai izvairītos no riskiem, ko rada melnais ledus, autovadītājiem jāpievērš pastiprināta uzmanība gaisa temperatūrai. Ja tā ir nedaudz zem 0, jāņem vērā, ka, visticamāk, uz ceļa varētu būt parādījies neredzams ledus slānis. Tāpat vajadzētu pievērst uzmanību tumšiem plankumiem uz ceļa virsmas – par melnā ledus esamību var liecināt atšķirīga asfalta krāsa – tā ir nedaudz tumšāka par ierasto ceļa segumu," stāsta “Gjensidige Latvija” Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Andris Balodis.
Eksperts uzsver, ka to, vai uz ceļa ir izveidojies melnais ledus, var noteikt, arī vērojot priekšā braucošo automašīnu riepas. Ja ceļš ir spīdīgs, bet no riepām šļakstās ūdens, tad, visticamāk, ka uz ceļa nav melnā ledus, un tas ir vienkārši slapjš. Pretējā gadījumā autovadītājam ir ieteicams samazināt ātrumu, ieturēt lielāku distanci un, ja tas iespējams, nomainīt braukšanas joslu. Tāpat, braucot pa ceļu, kas klāts ar melno ledu, autovadītājs var sajust, ka stūre ir "atslābinājusies" jeb ir sajūta, it kā tā būtu neierasti viegla, un jebkurš tālākais manevrs ir veicams bez īpašas stūres pretestības. Dažreiz par melno ledu signalizē arī viegla riteņu ripināšanās pa ceļu. Normālā gadījumā tā ir dzirdama vai sajūtama, savukārt, automašīnai nonākot uz melnā ledus, spēkrats kļūst manāmi klusāks un vieglāks – tā, it kā nemaz nebūtu saķeres ar ceļa segumu.
Rīcības plāns, ja automašīna ir nonākusi uz melnā ledus
Ja automašīna ir nonākusi uz melnā ledus, galvenais ir saglabāt mieru un izvairīties no strauju manevru veikšanas. Lai atgūtu kontroli pār transportlīdzekli, nepieciešams pamazām samazināt ātrumu, bremzējot ar motoru jeb atstājot ieslēgtu pārnesumu un vienkārši noņemot kāju no gāzes pedāļa. Tādējādi automašīna pati sāks zaudēt ātrumu. Stūre ir jātur taisni. Ja jūtat, ka automašīnas aizmugure slīd pa kreisi vai pa labi, stūre ir ļoti uzmanīgi un vienmērīgi jāgriež tajā pašā virzienā. Ja mēģināsiet cīnīties ar saslīdi, griežot stūri pretējā virzienā, risks pilnībā zaudēt kontroli pār automašīnu pieaug.
Andris Balodis atgādina par melnā ledus bīstamību, norādot, ka piesardzīgiem ir jābūt ne tikai autovadītājam, bet arī pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem – velosipēdistiem un gājējiem. Tādēļ pie pirmajiem apledojumiem uz ceļa, automašīnu vadītājiem ir jābūt īpaši vērīgiem un jārēķinās, ka bremzēšanas ceļš var palielināties vismaz divas reizes. Tas ir īpaši aktuāli apdzīvotu vietu, dzīvojamo zonu, kā arī gājēju pāreju un velojoslu tuvumā.
Drošība uz ceļa pirmajā vietā
Pārvietošanās ar automašīnu sniedz ļoti daudz ieguvumu, taču vienlaikus rada arī dažādus neparedzamus riskus un situācijas. Melnais ledus, saslīdēšana un ziemas sezonai nesagatavots auto rada draudus ne tikai pašam autovadītājiem, bet pilnīgi visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tāpēc vienmēr padomājiet par savu un līdzcilvēku drošību, kas nozīmē gan drošas braukšanas pamatprincipu ievērošanu, gan OCTA un KASKO polišu iegādi.
OCTA ir obligātā civiltiesiksā transportlīdzekļa apdrošināšana, kuras ietvaros tiek atlīdzināts:
- cietušās personas transportlīdzeklim un nekustamajam īpašumam radītie bojājumi, tajā skaitā izdevumi par remontdarbiem;
- ceļa infrastruktūrai nodarītais kaitējumu;
- cietušās personas ārstēšanas izdevumi, darbnespēja vai kompensācijas izmaksa nāves iestāšanās gadījumā.
Savukārt KASKO apdrošināšanas polises iegāde nav obligāta, taču vēlama gan. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka atlīdzība tiek izmaksāta neatkarīgi no tā, kura no pusēm ir atzīta par vainīgu. Pat tad, ja ceļu satiksmes negadījums izraisīts jūsu vainas dēļ, saņemsiet kompensāciju sava auto remontam.
Gjensidige KASKO polise ietver vairāku nozīmīgu risku segumu:
- transportlīdzekļa bojājumi, kas radušies, iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā;
- transportlīdzekļa eksplozija vai aizdegšanās;
- dabas stihiju un dzīvnieku izraisīts kaitējums;
- auto apzagšana vai nozagšana un citi riski.
Melnais ledus var kļūt par nopietnu draudu ikvienam autovadītājam, taču dažādi riski pastāv visu cauru gadu. Iegādājieties Gjensidige OCTA un KASKO polises un izvairieties no pēkšņiem, neparedzamiem tēriņiem un nepatīkamām situācijām!